Текст песни Logi Vaļā (Kreisais Krasts) с переводом

Kārtējā diena, kad esmu gatavs maukt

Man nezvana, mani sauc ārā draugi

Manā pudelē tagad apiņi un raugi

Esmu iekšpus sētas, gaļa marinēta

Kaklā zelta ķēde, āda tetovēta (yeah)

Tas atgādinājums sev, ka esmu sadziedējis rētas

Pārstājis dzert alkoholu lētu

Nospraužu mērķi un iznīcinu to

Tu pareizi dzirdēji, es dominēju to

Piedzimu vājš, sevi salaboju

Pašu apglabāja, kā rajona fēnikss no pelniem

Atstāšu citus bez botām, vari rāpot

Man teica: sasniedz tikai trāpot

Es vienīgais biju šāvējs, tāpēc pārējie varēja muti aizvērt

Kā Ozols kāpju savā Mersī un braucu nah

Tu vari nīst, bet atšķirībā no tevis, es piepildu sapņus

Ko tu teiksi par to? Ko tu darītu, lai dzīvotu, kā vēlētos?

Vai tu trenētos, kamēr citi atpūstos?

Vai tu peldētu, sūdiem pārplūstot, — tas atdala zaldātus no kungiem

Kreisais Krasts neviens netaisās prom iet

Mēs svinam it kā ienaidnieki taisās nomirt

Tagad gribam pacelties tieši šodien

Apsargi nāk, saka: «Kas te notiek?»

Pēc tam, ai, lai jau lai jau, viņiem visu dodiet

Tas ir Kreisais Krasts, ko tu domā?

Mēs rakstām savu vēsturi paši

Logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi

Es braucu cauri pilsētai pie stūres

Un tu zini, ka logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi

Es braucu cauri pilsētai pie stūres

Un tu zini, ka

Viss pa vietām, viss notiek kā tam jānotiek

Kādam viegli, bet kādam nāksies kārtoties

Starp mani un mērķiem drupās pārtop sienas

Kaut kas no nekā un es nāku pakaļ nākošajam

Pedālis grīdā, diena sākusies

Mūžīgs izsalkums, nu, ka nāc uz iesma (nāc šurp, nāc šurp)

Es šo to sapratu, kad atpakaļskata spogulī man dzinās pakaļ

Mana pagātne, bagāta ar parādiem

Toties tagad, kad es nāku, vārti paši vēlas pavērties

Un pofig, ka nav atskaņas

Kad es pasaku kā ir, visā rajonā tad atskan

Ooooo, šitas Krastam?

Un tām dienām, kad nebija nekas labi

Oooo, tikai paskat

Jo tagad man ir viss, ko es gribēju vakar

Sasodīts karsts, skaists laiks, svaigs gaiss, ārā bars gaida

Bez naida, jo tam laika mums nav vairs

Jo mums pilns, bet tev caurs maiss

Tiekam cauri bez problēmām

Problēmām cauri, jo mums caurlaide

Un mums nav šaubu, nav vairs daudz laika, līdz vairs nav laika

Tādēļ mums nav laika gaidīt, nav laika smaidīt kamerās

Mums ir jāpaņem savs, lai kā tas arī izskatās (dod, dod!)

Da pie dirsas, lai tā tas arī izskatās

Tas tā, ja nu gadījumā, kaut ko dirš te kāds

Ivans ir mans vārds, ja kādam problēmas kādas (ko nu?)

Ivans ir mans vārds un šis ir mans stāsts (tu klausies?)

Logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi

Es braucu cauri pilsētai pie stūres

Un tu zini, ka logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi

Es braucu cauri pilsētai pie stūres

Un tu zini, ka

Karstums tāds, ka šodien logi jāver vaļā

Un jāspiež gāze, lai muļķi papiš malā

Lai vējš ātri skrien gar auto sāniem maniem

Kas gadiem, upei tekot, starp krastiem abiem

Bet es uz Kreiso, tur biedriem salutēju

Rīt nācās nozust, jo dzīvi stabilizēju

Lai suņiem nebūtu iemesla pakaļ dzīties

Trubu noklausīties, gar manu auto trīties

Tici tā puiši pārvēršās par īstiem vīriem

Ar piemēriem dzīviem, ko rādīt saviem dēliem

Lai saprot un zin, ka nav iemesla mīzt iet

Ja kas nesanāca vakar, to izdarīsim šodien

Mūs tilts nebremzē, tik uz priekšu vien maucam

KK ielu intelekta sekta saucam

Pat, ja lodes tuvojas skaustam, nav iemesla skaust man

Jo šodien šampjus gaisā šaujam

Pasen dzīvē laidām, tu izseko šīm gaitām

Laime smaida vaigā man

Saki tu, nē, es, hmm, kāpēc?

Dzīvenā ar muļu muļu pozitīvu vienu muļu (o-o)

Kopš mazuļa vecuma pie zīmuļa turos

Dvuļu ar grunti un pāris parkā skan

Tavām acīm te es uz veļļa traucos

Auļos jau pie sienas

Ātrāk prom no sienas

Ekipāža nepiesienas, jo nav jau vairs kam

(Nav jau vairs kam, nav jau vairs kam)

Mani visulaik mudināja, lai baidos barā

Teica «turies», es atbildēju, ka laižos vaļā

Atsakos skriet pakaļ kā šunelis tāds

Blakus cīnītāji, neredzu vairs pudeles brāļus

Man viss ir chill, nemēdzu uz nedēļu pazust

Zinu, kas ir bez Mendeļejeva tabulas

Esenci sajutu, sen sen apjuktu

Bez ielu intelekta sektas senseja rakstura

Es nācu no nekā, es nācu no sapņa

Es nācu sapņa tagad atpakaļ, lai pateiktu

Tehnika vai talants mums pieder abi — balanss

Starp sirdi starp prātu kā vienos no mērķiem, kad es sāku

Kāds atkal perās par to mantu, kamēr rakstu apgarotus pantus

Mūsu prātā sapakoti tanki

Uz priekšu kustos, lēnām, bet raiti

Mēģini izsekot ēnām un laid

Garām to, ko tiešām uzsūkt sen būtu laiks

Tāpēc šodien nākam priekšā

Atgādināt biežāk

Katrs no mums pirmais, maģiski

Ar mūziku nesaraujams, tikpat dabiski kā Krasts ar Daugavu

Logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi

Es braucu cauri pilsētai pie stūres

Un tu zini, ka logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi

Es braucu cauri pilsētai pie stūres

Un tu zini, ka

Logi attaisīti tiek, domās atraisītas viegli

Es saku «ļoti labi», ja tu prasi, kā man iet

Es saku «pildu maku», ja tu prasi, ko es daru

Lieku katrā vārdā svaru, ja prasi, ko es varu

Ja prasi, ko es bīdu, es bīdu to Krastu uz tiltu

Tas ir tur, kur mana Rīga, tu zini, kas tas ir

Tas uztur mani dzīvu, citi knapi dzird

Ka liekam šajā sirdi, bet pofig, viss ir chill (chillā)

Tā trakā dzīve, katru dienu Krastā dzīvs

Un te nevienu nekustina tavas asprātības (nenene)

Te nevienu neaizskair tavas atklātības (nenene)

Bet tevi sapratīs te ātri, ja tu saprātīgs

Man nav laika tērēt laiku

Man nav laika priekš laika

Citi tērē savu laiku, kad akli skraida pēc hype’a

Citi gaida savu laimi, citi gaida tavu nelaimi

Bet es dzīvoju šo brīdi un neko citu es negaidu

(negaidu, negaidu)

Vasaras straume, lūdzu, aiznest mani

Vai palaist vējā visas raizes vari?

Un aizies labi, ko vairāk vajag

Jo visa mana dzīve tagad skaisti skan

Bet jā, mhm, jo skatienā manējā vairāk kā piektais stāvs

Un paskaties, brāli, jo pārējiem vietas šodien vairāk te nav

Un manējie tuvākie vienmēr blakām man stāv (o, jā)

Manas iespējas atnāk pie manīm vienkārši tā

Iespējams nāks

Iespējams tās

Logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi

Es braucu cauri pilsētai pie stūres

Un tu zini, ka logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi

Es braucu cauri pilsētai pie stūres

Un tu zini, ka

Un tu zini, kā man iet

Diezgan labi, es tā pieļauju, redzi

Pietiekami daudz darba, ar ko pierādu sevi

Pietiekami respekta, es šeit ienācu bez

Un pēc tā maratona grūti stāvēt mierā, tāpēc

Pārņemu stafetes kokus un ar tiem pazūdu no stadiona

Lecu, lai griesti pār mani salūst kā Mario (kā Mario)

Aiz sevis dzirdu balsis tjipa ko tu dari, yo

Ar savu dzīvi, varbūt tava ir gandžu tīt vai kandžu dzīt

Man ir un paliek reps un anša bīti

Lai katru brīdi aiz manis konkurenti tiek samizoti kā mandarīni

Moš tā ir tikai spēle nekas vairāk

Bet laiku, kad nepratu repot, atceros tā, it kā nepratu staigāt

Kamēr mani vienaudži te mācās zagt

Labāk dirst labāk un lai smird

Mazāk pildīt makus labāk

Appiš visus, lai sev nopirktu

Manas rīmes man nopirka kicku’s

Tu tikai pamēģini man neiedot ceļu, kad

…aiz manis paliek tik dūmi

Es braucu cauri pilsētai pie stūres

Un tu zini, ka logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi

Es braucu cauri pilsētai pie stūres

Un tu zini, ka