Tā kā sārta ogle | 2006

Tā kā sārta ogle apspīd
Izdziestošu pavardu
Tā kā zibens strēle naktī
Manī paraudzījies Tu
Debess nosarkušos plakstos
Dienas spozme lēni mirst
Tavu vaibstu maigos rakstos
Steidzas apstāties man sirds
Balta mēness gaismas seja
Uzzied pusnakts dvēselē
Tavu acu mēmā dejā
Liktens apmaldīties spēj
Tā kā sārta ogle apspīd
Izdziestošu pavardu
Tā kā zibens strēle naktī
Manī paraudzījies Tu

Так как алый уголь освещает
Izdziestošu очагом
Он, как молния, коса на ночь
Во мне Ты paraudzījies
Небо nosarkušos plakstos
Дня окружает медленно умирает
Твое vaibstu нежные статьях
Спешат остановить мне сердце
Белый лунный свет лицо
Расцветает в полночь на душе
Твоих глаз немое танце
Судьба заблудиться в состоянии
Так как алый уголь освещает
Izdziestošu очагом
Он, как молния, коса на ночь
Во мне Ты paraudzījies