Manai Dzimtenei | 1994

Es redzu — nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos
Ir 1873. gads, dimd Rīga
Un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies
Man stāstīja Daugaviņ', kā liktenis vīdamās
Dziesma savus svētkus svin ar bāliņu celdamās
Tā dziedāja bāleliņš pret likteni stāvēdams
Viņa dziesmā gadu simts kā mūžiņis krāsojās
Vēl nāks piektais gads, asins lietus līs
Un visaugstākās priedes nolauzīs
Iesim strēlniekos, dziesma vētru sēs
Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs
Lai balstiņis vīdamās pār novadu aizvijās
Dziesma savus svētkus svin ar bāliņu celdamās
Tā dziedāja bāleliņš, ar Daugavu nemirstīgs
Viņa dziesmā gadu simts kā mūžiņis krāsojās
Cauri sirdīm mums lauztās priedes augs
Jaunā gaitā mūs jauni rīti sauks
Tālāk mūžībā dziedot iesim mēs
Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs

Я вижу — приходят люди на серых vadmalas в юбке
Это в 1873 году. год, Rīga dimd
И первый праздник песни начались
Мне рассказывали Daugaviņ', как судьба vīdamās
Песня отмечает свой праздник с bāliņu celdamās
Он пел bāleliņš против судьбы стоя
В его песне лет сто как mūžiņis krāsojās
Еще придет пятый год, кроваво-дождь пойдет
И высокие сосны, которые сломаются от ветра
Пойдем strēlniekos, песня шторм сесть
Вечно света замок на горе gavilēs
Для balstiņis vīdamās над краем aizvijās
Песня отмечает свой праздник с bāliņu celdamās
Он пел bāleliņš, с Даугаве бессмертен
В его песне лет сто как mūžiņis krāsojās
Через сердца мы lauztās сосны растение
Новая течением нас новые утро будет называться
Далее в вечности петь пойдем мы
Вечно света замок на горе gavilēs